Jaunu inovāciju ienākšana tirgū ir būtisks nosacījums ekonomikas attīstībai, kā arī sabiedrības labklājības pieaugumam. Pandēmijas izraisīto ekonomisko aktivitāšu samazināšanās rezultātā, uzņēmēji meklē jaunus risinājumus uzņēmējdarbības veicināšanai.
Lai Latvijā arī turpmāk sekmīgi attīstītu uzņēmējdarbību, it īpaši mazie un vidēja izmēra uzņēmumi, nepieciešama papildus finansējuma piesaiste. Klasiskais finansējums ar kreditēšanas instrumentiem no kredītiestādēm zaudē savu aktualitāti un nav uzņēmējiem draudzīgs – sarežģīts un laikietilpīgu process, kura laikā bankas ilgi vērtē visus iespējamos riskus saistībā ar aizdevuma izsniegšanu, aizsargājot sevi no nevēlamiem tirgus un finanšu riskiem, kas var rasties aizdevuma dzīves cikla laikā, papildus vēl nāk klāt augstas procentu likmes.
Kā rāda pasaules tendences, tad alternatīvam finansējuma – profesionālo investoru piesaiste, Crowdfunding platformas, inovāciju centri, valsts finansiālās un nefinansiālās atbalsta programmas, Regulatīvās smilškastes instrumenti, FinTech pakalpojumi u.c. – ir daudzsološa perspektīva nākotnē, tikai joprojām Latvijā tā potenciāls ir nepietiekami novērtēts.
Profesionālo investoru piesaiste ir laikietilpīga un vienlaicīgi izaicinoša, jo būtiski ir atrast investoru, kuru tieši interesē konkrētā biznesa joma un papildus uzņēmuma akciju iegādei investors vēlēsies iegūt kontroli pār uzņēmumu, lai spētu ietekmēt uzņēmuma galvenos lēmumus.
Regulatīvā smilškaste ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – FKTK) izveidota atbalsta programma, kas piedāvā speciālu regulatīvu režīmu, kas ļauj inovatīvu ideju virzītājiem, projektu komandām un jaunuzņēmumiem sadarbībā ar FKTK attīstīt jaunus biznesa modeļus vai pakalpojumus pirms to piedāvāšanas finanšu tirgū vai darbības mērogošanas Eiropas Savienībā. Kā arī ļauj uzraugam iepazīt un identificēt iespējamās barjeras inovāciju attīstībā.
Valsts līmenī ir izstrādātas vairākas gan finansiālas, gan nefinansiālas atbalsta programmas, kuras nevajadzētu ignorēt, bet svarīgi ņemt vērā, ka to iegūšanai būs nepieciešams izpildīt sarežģītas juridiskās prasības – arī pēc atbalsta iegūšanas. Savukārt gadījumā, ja pēc atbalsta iegūšanas noteiktās prasības netiek ievērotas, jārēķinās ar lieliem naudas sodiem.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu jomās ir ļoti augsts pieprasījums, tāpēc uzraugošās institūcijas ir izstrādājušas normatīvo aktu bāzi, kas vērsta uz attīstību, lai stiprinātu šīs jomas tirgus stabilitāti un uzticamību, kā arī, lai nodrošinātu klientu interešu aizsardzību.
Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanā parasti ir iesaistīti trīs veidu dalībnieki: projekta īpašnieks, kurš ierosina finansējamo projektu, ieguldītāji, kuri finansē ierosināto projektu, un starpniekorganizācija kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēja veidā, kas tiešsaistes platformā saved kopā projekta īpašniekus un ieguldītājus.
Kapitāla kolektīvās finansēšanas platformām ir konkurences priekšrocības attiecībā pret citiem alternatīvajiem finansēšanas veidiem, jo tās piedāvā relatīvi vienkāršus un skaidrus mehānismus finansējuma iegūšanai, investoriem piedāvājot akciju procentuālo daļu no 5% līdz 20%.
Neraugoties uz to, ka publiskajā vidē ir pieejami vairāku veidu alternatīvā finansējuma mehānismi, šobrīd pieprasījums pēc alternatīvā finansējuma ir lielāks nekā piedāvājums. Kā arī salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Latvija ievērojami iepaliek ar iespējām alternatīvo finansējumu piesaistei uzņēmējdarbības veicināšanas jomā.
Lai nodrošinātu privātās un riska kapitāla nozares darbību papildus publiskajam finansiālajam atbalstam, Latvijas valdības līmenī tiek plānots radīt tādus apstākļus, kas veicinās institucionālo un privāto investoru investīcijas riska kapitāla fondos, tostarp sekmēs uzņēmēju izpratni par dažāda veida finansējuma pieejamību un šo veidu atbilstību uzņēmuma attīstības stratēģijai un fāzei, kā arī apņemas veicināt ilgtspējīgu investīciju izaugsmi.
Irita Aleksejenkova, SIA “Zvērinātu advokātu birojs BDO Law” vecākā biznesa juriste